БАЙKĀLS 2011

Kā jau bija izziņots iepriekš, svētdien 22.maijā notika pirmā ekspedīcijas atrādīšanās plašākai publikai. Lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo, tikšanās ar interesentiem bija ieplānota, vienlaicīgi organizējot slēpņotāju (geocaching) kopā sanākšanas pasākumu, jeb geoeventu.

Ekspedīcijas autotransports ar dalībniekiem pašu izvēlētajā gleznainā Kadagas ezera krastā ieradās jau iepriekšējā vakarā, lai paspētu pilnā apmērā izbaudīt visus brīvdabas priekus – nakšņošanu teltī, ugunskura uzturēšanu un arī odu barošanu. Pēdējie šogad ir savairojušies krietnā skaitā, kas liek domāt, ka brauciena laikā dzīve mums neliksies rabarbermaize.

Vienīgā tehniskā ķibele, kas mūs piemeklēja, ierodoties pie ezera, bija  UAZ busiņa mīkstā riepa. Tomēr katrā nelaimītē ir sava laimīte – lauka apstākļos bija iespēja izmēģināt hailifta darbību un riteņa nomaiņas procesu.

No rīta tika sagādāts kurināmais, sastutēts grils uzkodu cepšanai un abas ekspedīcijas automašīnas noliktas starta pozīcijā, lai gaidītu ierodamies pirmos apmeklētājus. Kā likts, ap plkst.12 tie sāka ierasties un sarunas par un ap ekspedīciju un citām lietām varēja sākties. Ierodoties arvien jauniem apmeklētājiem, gāja vaļā arī testa braucieni pa ezera apkārtnē esošo smilšu poligonu.

Iveco dodas iekarot smilšu kalnus

Paralēli pirmajiem izbraucieniem pa smiltīm un nelielo dubli, kas tika atrasts netālu no ezera, ar ģeneratora un elektrosūkņa palīdzību tika veikts mēģinājums papildināt šķidrās substances daudzumu kādreiz Padomju armijas izveidotajā mākslīgajā ūdens šķērslī (lasi – betona vannā). Uzdevumu izdevās izpildīt daļēji, jo gadījās neliela tehniska ķibele ar ģeneratoru, kuras dēļ ūdens sūknēšanu nācās pārtraukt. Taču tas netraucēja vēlākai braucamrīku iemērkšanai arī esošajā ūdens daudzumā. Slapjums paliek slapjums.

Mākslīgais ūdens šķērslis

Pamazām tautas sabrauca arvien vairāk un nu jau uz katru izbraucienu ar abām automašīnām veidojās gribētāju rinda. Tie, kuri netika pie braukšanas, vadīja laiku sarunās pie Krievijas kartes, darbībās pie grila, vai vienkārši peldoties un sauļojoties. Laika apstākļi pasākuma dienā bija ideāli atpūtai brīvā dabā, par ko, protams, pateicamies “tam tur augšā”.

Interesentu pulks

Slēpņotāji tradicionāli parakstījās konkrētā geoeventa un kopējā viesu grāmatā. Tā kā slēpņotāju bija gana daudz, neizpalika arī šīs tēmas apspriešana, tai skaitā, ekspedīcijas kontekstā. Brauciena laikā ir plānots apmeklēt dažus no interesi izraisījušiem ģeoslēpņiem Krievijā, kas atrodas pietiekami tuvu maršrutam. Taču šo slēpņu skaits nav pārāk liels, lai slēpņošana neietekmētu laika grafiku galvenā ekspedīcijas mērķa sasniegšanai.

Parakstīšanās viesu grāmatā

Jau no paša rīta ezera krastu modri sargāja “ezera saimnieks” – kāds bezbailīgs gulbis, kurš peldēja un staigāja gar krastu, un šņācot baidīja katru, kas mēģināja pieiet viņam pārāk tuvu. Par laimi, iztikām bez traumām un konflikta ar putnu, kompensācijai par viņa miera traucēšanu, piedāvājot nedaudz pārtikas. Tas gan nav labi darīts, bet savādāk viņš negāja prom.

Ezera saimnieks

Ik pa brīdim turpinājās apmeklētāju vizināšana, kuras starplaikos kārtīgāk varēja izpētīt tehnikas vienības. Abas automašīnas turējās godam, tikai UAZ izrādīja nepatiku pret dubļu peļķēm, pēc kuru šķērsošanas tam noslāpa dzinējs, kā arī dzesēšanas sistēma pastāvīgi prasīja “dzert”.

Tehnikas apskate.

Smilšu kalni tika šturmēti vairākkārt, un braucot pa nelīdzenumiem, katru reizi kāds pasažieris izbaudīja atsišanos pret salona griestiem, bet tas nemazināja sajūsmu par piedzīvoto. Ar vairākiem mēģinājumiem tika iekaroti arī lielākie smilšu uzkalniņi, pēc kā no mašīnām bija dzirdami skaļi braucēju sajūsmas saucieni.

"Buhanka" virsotnē

Iveco ar džipu pieveikuši citu uzkalniņu

Smilšaino pauguru netālu no mūsu pulcēšanās vietas bija iecienījušas arī pāris jaunkundzes, kas baudīja saules peldes. Un pat vairākkārt garām traucošās automašīnas, kas sacēla lielas smilšu vērpetes, viņām nelikās traucēklis. Viņas palika, kur sauļojušās un nekustēja ne no vietas. Šādu pacietību bieži negadās vērot…

"Novērotāja"

Ciemos bija ieradušies arī nopietnāki bezceļu automobīļi, viens no kuriem gandrīz “pazaudējās”.

Land Rover šķērso apvidu

Lai arī iecerētā prīmusu “skriešanās” sacīkste tomēr nenotika, bija iespēja pavērot dažādas no šīm ierīcēm darbībā. Interesanta bija šī konstrukcija, kas izveidota paša rokām, lai to izmantotu kā plītiņu, par uguns avotu lietojot visparastāko benzīna lodlampu.

Mobilā plītiņa

Papildus jau minētajām aktivitātēm tīši tika veikta arī vinčas testēšana. Pirmoreiz, lai izvilktu no smiltīm “norakušos” BMW, bet otro reizi – braucot uzkalniņā, un vinčojoties pret priedi. Abas reizes tehnika pierādīja savu lietderību un “varēšanu”.

Vinčošana

Kopumā šo tikšanos ar interesentiem vērtējam kā izdevušos. Arī automašīnu tests (jāsaka – beidzot!) reālākos braukšanas apstākļos bija noderīgs, lai atklātu pa kādam iepriekš nekonstatētam defektam, ko novērst turpmākajā sagatavošanās procesā. Jāatzīst, ka uz tādu interesentu atsaucību pat nebijām cerējuši. Dienas laikā ieradās vairāk kā 50 apmeklētāju, daļa no viņiem ar ģimenēm. Plānoto četru stundu vietā viss norisinājās ilgāk, līdz pēc plkst.18 pie ezera bija palikuši vairs tikai ekspedīcijas dalībnieki. Arī tie, kuri darba dēļ nevarēja ierasties agrāk. Sakopuši apkārtni, vēl aizdevāmies uz tālāko Ādažu poligona daļu, kur sarīkojām nelielu auto fotosesiju objektā X, un tad  – labi atpūtušies un brīnišķīgi pavadījuši laiku – devāmies uz mājām.

Vēlamies pateikt paldies visiem tiem, kas ieradās, par morālo atbalstu, kā arī pateikties tiem, kuri atrada iespēju ekspedīciju atbalstīt finansiāli. Ceram tikties ar jums vēl kuplākā skaitā pēc mūsu atgriešanās!