Tā diena nāk
Nē saukta, ne gaidīta…tomēr nē – gaidīta, tā diena tuvojas. Bijām sanākuši uz vienu no pēdējām kopsapulcēm, ar kuru šoreiz dažādībai varonīgi ieņēmām sporta preču veikala telpas. Pašā sākumā Pēteris jau brīdināja, ka viņš ir paņēmis līdzi kaut ko ļoti briesmīgu. Tā izrādījās…sienas kalendāra lapa, kas liecināja, ka līdz startam ir vairs tikai 18 dienas.
Nekādas šausmas tomēr nav notikušas, jo ikdienas komunikācija caur vēstkopu un telefoniski notiek nepārtraukti, tāpēc īpaši daudz apspriežamo tēmu vairs nav. Vispār jau ir, bet par tām varētu diskutēt bezgalīgi. Gluži loģiski, ka pret visām iespējamām nebūšanām ceļā mēs nodrošināties nevarēsim, tāpēc vismaz mēģināsim darīt iespējamo, lai izvairītos no lielķezām.
Tad nu kārtējo reizi apspriedām maršruta detaļas, auto sagatavošanas progresu, kuru par tādu patiešām var saukt, neskatoties uz vēl veicamiem darbiem, kā arī sadarbības partneru piedāvāto atbalstu un tā apmērus. Jāsaka, ka velns nav nemaz tik melns kā viņu mālē un turpmākajos nepilnos divos mēnešos sagaidāmie notikumi izskatās diezgan cerīgi. Patiesi, dalībniekiem ir neliels stress, taču tas ir saprotams. Līdz izbraukšanas brīdim tas vēl pieaugs, bet ar visu līdzjutēju atbalstu mēs jūtamies pārliecinātāki.
Bez šaubām, interesantākā sapulces daļa bija Krieviju apceļojušā kolēģa dalīšanās pieredzē par autobraukšanas un izdzīvošanas īpatnībām, kā arī pieredzējušā instruktora teorētiskā lekcija par alpīnisma un cita inventāra izmantošanu šķēršļu, it īpaši upju, pārvarēšanā, lai pretējā krastā dabūtu ne vien cilvēkus, bet arī mūsu braucamos. Kam tā bija zināšanu atsvaidzināšana, kam pirmā informācija, taču interesanti bija visiem.
Cerams, ka līdz tik ekstrēmiem risinājumiem, kādi tika apskatīti lekcijā, mēs nenonāksim, taču jebkuras zināšanas ir vērtīga bagāža, kas neko nesver un ko viegli paņemt līdzi. Pēc šīs teorētiskās lekcijas atlikušajā laikā esam ieplānojuši izveikt arī praktiskās nodarbības, lai stāstīto izmēģinātu “uz savas ādas” reālos apstākļos.
Par turpmākajiem notikumiem ziņosim!