Ziemeļblāzmu meklējot. 1.diena.
Iepriekš jau izziņojām par saviem nodomiem februāra sākumā braukt kādu gabaliņu tālāk uz ziemeļiem, lai vērotu debesis un pie reizes arī paskatītos uz turienes ziemu un tiem 98234,3 cilvēkiem, kuri ir izdomājuši, ka tur nu ir īstā vieta, kur vajadzētu dzīvot. Sagatavošanas procesā bija veicams krietns daudzums darbu, kā arī sagādājami līdzņemamie krāmi. Un cilvēki. Brauciena komanda plānoto 12 cilvēku sastāvā pēc vairākkārtēja sludinājuma pārpublicēšanas sociālajos internetos un ar nelielām rokādēm personālsastāvā bija nokomplektēta ne pārāk ilgi pirms pašas izbraukšanas. Pat, ja arī nebūtu izdevies pēdējos vienu līdz divus braucējus, tas gan nebūtu pietiekams arguments mūsu ekspedīcijas atcelšanai. Kā saka – braucam par spīti visam.
Savukārt transportlīdzekļi [divi kemperi] diezgan savlaicīgi bija noskatīti kaimiņzemē Lietuvā. Kāpēc tik sarežģīti? Tāpēc, ka ļoti būtisks arguments ikvienai izvēlei ir cena. Un tā šoreiz konkurētspējīga izrādījās tieši tur. Skaitļus pagaidām neatklāsim, vien jāsaka, ka šī starpība salīdzinājumā ar LV bāleliņu piedāvājumu bija tā vērta. Atlika tikai pārliecināties par kvalitāti, jo skaidrs, ka e-pastā var atsūtīt ne vien Nigērijas miljonus, bet arī jebkādas fotogrāfijas. Tāpēc, drošs paliek nedrošs, izpēte notika arī, veicot vizīti mežā pie Viļņas, kur dzīvo pats braucamlīdzekļu saimnieks. Ar tur redzēto palikām apmierināti. Tas gan nenozīmēja, ka mums neradīsies nekādi sarežģījumi, bet tas jau būs vēlāk…
Sākotnējais plāns paredzēja, ka pirmajiem starts 1. februārī tiek dots šoferiem, kuri jau plkst.4 no rīta dodas uz Viļņu pēc kemperiem. Tomēr divas dienas pirms starta apstākļi mainās un tādējādi mašīnas ir jāpaņem jau dienu iepriekš. Pēteris ar kolēģi Miku [jo Zais nevar tikt] dodas uz Lietuvu un mašīnu sagādāšanas process viņiem ievelkas līdz vēlam vakaram. Tas nozīmē, ka līdzņemamās pārtikas un aprīkojuma krāmēšana ievelkas līdz vēlai naktij. Vai agram rītam. Jā, te arī noskaidrojas kāds „pārsteigums” mūs sagaida. Vienam kemperim iepriekšējie nomnieki ir pacentušies nosvilināt dzeramā ūdens rezervuāra sūkni. Pats par sevi tas nebūtu nekas šausmīgs, jo saimnieks jau bija paspējis to nomainīt. Tikai viņš noklusēja, ka sadegušais sūknis ir izdedzinājis caurumu arī pašā ūdens rezervuārā, kā rezultātā tajā var ieliet labi ja 10 litrus ūdens. Mums nekas cits neatliek kā domāt risinājumu. Un tas ir tāds, ka 1. februāra rītā Pēteris meklē un atrod silikonu ar kuru aizlīmēt caurumu, cerībā, ka šis risinājums „darbosies”. Pērbaudīt gan to mēs varēsim ne agrāk kā pēc 24 stundām.
Tā nu beidzot ir pienācis izbraukšanas dienas rīts un drudžaini tiek pabeigti pēdējie sagatavošanās darbi, jo starts paredzēts precīzi plkst. 14:30 [ierēķinot lielāku laika rezervi, tas tika pārcelts par stundu agrāk]. Pēdējā brīdī pirms izbraukšanas vēl tiek savākti slēpju stiprinājumi, kurus slēpju iznomātājs bija aizmirsis uzreiz iedot. Vēl arī jāaizbrauc pēc braucienam rezervētās garšīgās „Bekubodes” maizes. Labi, ka tas viss atrodas Rīgā sasniedzamā attālumā…
Pārsteidzoši, bet visi darbi tiek paspēti, kā arī paši braucēji ierodas laicīgi un nu atliek vien sadalīties iepriekš noteiktās ekipāžās un sakrāmēt mašīnās pēdējās atlikušās somas.
Vēl pārsteidzošāk ir tas, ka mēs izbraucam plkst. 14:25! Pēteris jau ir paspējis nedaudz pierast pie sava kempera, Zais to dara braukšanas procesā.
Te jāmin, ka vienu braucēju – Agnesi – mums jāspēj vakarā paņemt Helsinku lidostā. Kā teiktu Kira: „Ir uzdevums!” (c)
Brauciens norit raiti, pa ceļam nejauši sadaloties, ātri tiekam laukā no Rīgas un pa Tallinas šoseju tālāk uz tās vārdā nosaukto pilsētu. Pēc pusotras stundas piestājam vien Salacgrīvā, kur ir sarunāts paņemt zivis un plkst. 19:20 jau piestājam Tallinas ostā. Ekipāžu pārstāvji dodas uz kasēm noskaidrot, kas mums tagad jādara, bet tur tiek paskaidrots, ka iepriekš rezervētajiem un apmaksātajiem braucējiem „evrīsing iz oukēj, jū hev kār, džas draiv to ček in eraund ze kōrner”. Beidzot atrodam, kur ir vajadzīgie vārti un pusstundu pirms prāmja, kas atiet plkst. 21 dabūjam savus bōrding passus. Starp citu, prāmis ir next level versija prāmim, ar kuru Pēteris, Līva un Zais 2008. gada vasarā devās Ziemeļu ekspedīcijā pa Skandināvijas gleznainajām vietām. Toreiz braucām ar prāmi, kas saucas “Star”.
Uz prāmja novietojamies priekšgala amfiteātrī, kur mūsu nodarbes līdz plkst. 23, kad pietauvojamies Helsinkos, ir grauzt našķus, spēlēt UNO kārtis, zviegt un spēlēt līķīšos.
Iebraucam pilsētā, kurai navigācija mūs veiksmīgi izved cauri un tad dodamies uz Vantaa un lidostu. Kilometru pirms lidostas visas mašīnas tiek liktas mierā un kādas četras policijas ekipāžas spēlē spēli „komplektējam pūtēju orķestri”. Tā kā esam pa nullēm pārbaude ilgst vien desmit sekundes un ar novēlējumu „Have a nice evening” dodamies tālāk. Bez grūtībām atrodam lidostas D termināli, taču lielākas grūtības ir „pareizi” noparkoties, jo „mūsu gabarīti” neatbilst balto cilvēku parkingā atļautajiem. Tāpēc darām to nepareizi un apstājamies blakus termināļa ieejai esošajā autobusa pieturā. Atšķirībā no pārējiem parkingiem, par šo nav jāmaksā. Par laimi arī Agnese pavisam drīz atrodas un mēs varam turpināt braucienu jau skaitliski pilnā sastāvā.
Nedaudz pabraukuši aiz Vantaa, stājamies pirmajā stāvlaukumā un nolemjam te pārnakšņot, lai atpūtušies, nākamajā dienā laicīgi dotos tālāk lielā aukstuma un sniega virzienā. Vismaz šeit esošā ziema neko daudz neatšķiras no Latvijā palikušās – tas pats saplakušais sniegs un vien pāris grādu zem nulles. Fotografēt īsti nav ko, jo apkārt ir vairāk tumšs, nekā gaišs. Pirmo reizi „iedarbinām” savas virtuves vakariņām. Izrādās, ka nav nemaz tik traki sadzīvot sešiem cilvēkiem šādā ierobežotā telpā. Tas gan vairāk attiecināms uz tā saucamajiem jaunpienācējiem, jo tie, kuri 2011. gadā izbaudīja braucienu uz Baikālu, ir dzīvojuši vēl lielākā šaurībā. Pēc vakariņām vēl veicam pļāpas un nelielu kino skatīšanos datorekrānā, jo nesaprotamu pieslēguma iemeslu dēļ kemperī esošo televizoru neizdodas iedarbināt, un tad ap plkst. 2 sākam iekārtoties savās migās. Pirmajā dienā pa sauszemi esam pieveikuši nepilnus 400km.
Turpinājums sAkos…
izlasīju!! un gaidīšu kad poka kuisītis uzrakstīs nākamo purpinājumu… oy, turpinājumu