Neskatoties uz vēlo, vai pēc pulksteņa – agro – ierašanos, mostamies desmitos līdz ar rīta gaiļiem. Kaut gan, kādi gan gaiļi var būt vietā, kur pat cilvēki pastāvīgi nedzīvo. Stundas laikā ekipāžu braucēji jau ir spējīgi notiesāt brokastis. Rīts ir spirgts un vēss, taču ne pārāk. Tomēr iesākumā laukā no saviem “dzīvokļiem” izlien vien retais. “Kantoris” mēģina uzturēt sakarus ar “skapi” pa rāciju, bet atbilde pienāk telefonā īsziņas veidā. Esot slinkums aizsniegties līdz rācijai… Lasīt tālāk…
“Kantoris” mostas ap desmitiem rītā, visi sveiki un veseli. Pat ne nosaluši. Pirmajā brīdī šķiet, ka ārā pat kļuvis siltāks. Tomēr, nekā – tie paši 23 aukstumgrādi. Auto iekšpusē pie visām iespējamām šķirbām izveidojusies sarma, vējstikls no iekšpuses pārklājies ar manāmu ledus kārtu. Gulēšana drēbēs tomēr attaisnojusies. Tos, kuri agrāk modušies, spirgtais gaiss rosina izkustināt locekļus. Pastaigas laikā pa ezeru sniegā atrodas arī Agnesei pazudušais lukturītis. Lasīt tālāk…
Spītējot pesimistiskajai prognozei un vēlajai, vai arī visādi citādi agrajai gulēt iešanai, ekspedīcijas locekļi tiek izkustināti jau no pulksten astoņiem rītā. Elektroenerģijas piegāde ir atjaunojusies un mēs varam omulīgi sildīties pie elektro ventilatoriem. Lasīt tālāk…
Šoreiz mostamies puslīdz vienādi un laicīgi pirms plkst. 10. Neliela pastaiga pa teritoriju līdz ezera krastam, saullēkta sagaidīšana un tad okupējam kopējo virtuvi, kur top brokastis. Mums jāpaspēj savest sevi un saimniecību kārtībā, lai līdz plkst. 12 pazustu no kempinga. Tas mums arī izdodas. Lasīt tālāk…
Lai gan esam sarunājuši, ka modīsimies samērā agri, „skapī” no rīta priekšroka tiek dota miegam un „kantora” komandas pārstāvju centieni braucējus pamodināt tiek uzņemti ar „acu zibeņiem” un stingri norāti. Neskatoties uz šo mazo nesaprašanos, kur ir rīts un kur – vakars, pēc plkst. 11 braucēju pēcballes atveseļošanās process tomēr notiek, un paēduši, nodarām tādu noderīgu lietu kā līdzpaņemto pārgājiena slēpju sagatavošanu lietošanai. Tas gadījumam, kad nonāksim vietā, kur šīs slēpes varēs likt lietā. Tā, lai to bez kavēšanās varētu sākt darīt. Katrs izvēlamies savus slēpju pārus, sirsnīgi iesmērējam slēpes ar sveci un daži no mums atvēzējas izbraukt pāris kilometru lielu līkumu turpat pie Polārā loka tūristu centra pa skaisti piesnigušo mežu. Sajūtas ir ļoti labas, jo ir daži grādi zem nulles, mīksts sniegs un slēpes lieliski slīd.
Lasīt tālāk…
Otrā februāra rītā mūs modina ne jau blakus esošās šosejas trokšņi, bet gan kaimiņu ekipāžas pārstāvji, kuri skaļi klauvē pa ne pārāk biezajām kempera sienām. Laikam jau pietiek gulēt, jo ir jau plkst. 9 un jāsāk rosīties un gatavot brokastis. Mūsu abu transportlīdzekļu priekšrocība ir tā, ka to var izdarīt soļa attālumā no gultas. Lasīt tālāk…
Iepriekš jau izziņojām par saviem nodomiem februāra sākumā braukt kādu gabaliņu tālāk uz ziemeļiem, lai vērotu debesis un pie reizes arī paskatītos uz turienes ziemu un tiem 98234,3 cilvēkiem, kuri ir izdomājuši, ka tur nu ir īstā vieta, kur vajadzētu dzīvot. Sagatavošanas procesā bija veicams krietns daudzums darbu, kā arī sagādājami līdzņemamie krāmi. Un cilvēki. Brauciena komanda plānoto 12 cilvēku sastāvā pēc vairākkārtēja sludinājuma pārpublicēšanas sociālajos internetos un ar nelielām rokādēm personālsastāvā bija nokomplektēta ne pārāk ilgi pirms pašas izbraukšanas. Pat, ja arī nebūtu izdevies pēdējos vienu līdz divus braucējus, tas gan nebūtu pietiekams arguments mūsu ekspedīcijas atcelšanai. Kā saka – braucam par spīti visam. Lasīt tālāk…
