Saskrienamies un saskatamies
Nu jau divas nedēļas apritējušas kopš pagājušās sapulces, kad atkal tiekamies, lai apspriestu, cik tālu ar darbiem un nedarbiem esam pavirzījušies uz priekšu. Diemžēl, šoreiz pilnīgi visi ierasties nevar, taču dalībnieku kvorums ir. Pirms sagaidām šīsdienas uzaicināto viesi, vēl lieku reizi paveramies kartē. Ne daudz, ne maz – no Rīgas līdz Irkutskai sarēķināti turpat 6668km.
6668km tikai līdz Irkutskai...
Vienā Baikāla pusē Krievija, otrā – Burjatija, un turpat blakus arī Mongolija. Turp gan šoreiz nedosimies. Pietiks jau ar to, ka plānojam tikt ezeram apkārt, kas nav tas vieglākais uzdevums. Ezera garums ir 636km, lielākais platums – 79km. Un ezera ziemeļu un rietumu pusē ar ceļiem ir, teiksim tā, diezgan knapi.
Arnis mums sagādājis dāvanu – atvedis lielu paku ar 1982.gada Baikāla apkārtnes tūrisma kartēm, uz kurām, atvainojiet, pat muša nav sēdējusi. Kartes svaigums un detalizācija neiepriecina, taču mums tāpat ir interesanti to papētīt.
1982.gads, bet kā jauna
Kartes detalizācija - tā laika autoceļu kartes līmenī
Atgriežoties pie sapulces, viena no centrālajām tēmām ir filmēšana brauciena laikā. Pēc ilgākām debatēm jautājums par papildu braucēju iespējām pievienoties ekspedīcijai paliek atklāts. Bez jau minētā vēl pārrunājam ar robežas šķērsošanu saistītās lietas, kā arī precizējam ekspedīcijai nepieciešamā aprīkojuma un inventāra sarakstu.
Apsprieduši visus par un pret, dalībnieki, kuri ekspedīcijas automašīnu “kaujas izmēģinājumam” bija gatavi startēt Kurland Trophy bezceļu festivālā, tomēr vairāk sliecas tajā nepiedalīties. Laika apstākļi tomēr ir pārāk ziemīgi. Nolemts, ka transportlīdzekļu izmēģinājumus veiksim vēlāk, kad sniegs būs nokusis un mežos būs viegli atrast dubļus.
