БАЙKĀLS 2011

Ekspedīcijas sestās dienas rīts sākas kā pierasti – pamazām nometnē kāds sāk mosties, līst laukā no migas un grabināties, tādējādi liekot saprast pārējiem, ka nekāda gulēšana vairs nebūs. Kurš nu kā vingro un veic rīta tualeti, šīm procedūrām seko brokastis. Esam gulējuši labi un neviens nav nosalis. Gāzes apkure visu nakti ir elpojusi bez apstāšanās, jo nebija jau arī necik auksts laiks. Pat ņemot vērā platuma grādus, kur šobrīd atrodamies.

Plānā ir neliela izkustēšanās pa Kinnarodden pussalu, lai dienasgaismā redzētu ko vairāk par līkumotu ceļu. Otrs iemesls, kādēļ mainām savu dislokācijas vietu – vakarā ir ieplānota pirts. Taču Mehamnā, ne Gamvikā. Līdz ar to pāris stundas pēc pusdienlaika esam sakārtojuši savus dzīvokļus “kantorī” un “skapī”, saskaitījušies un gatavi doties ceļā. Uz brīdi piestājam Gamvikas centrā, izlocīt kājas un ieiet bodē.

Gamvikas centrs dienasgaismā

Turpat veikalā-kafejnīcā arī redzama improvizēta vietējo mākslinieku izstāde

Līdz Mehamnai ir jābrauc nieka 19km, līdz ar to nav īpaša iemesla drāzties pa ceļu. Pie Mehamnas “skapis” atraujas no “kantora”, jo pēdējie apstājas un japāņu tūristu labākajās tradīcijās spaida fotoaparātu slēdzīšus.

Nedaudz tālāk pirmajā lielajā krustojumā atkal ir jāstājas ceļmalā. Te pamanām pie veikala piestājušu auto, kura kravas nodalījumā ir iebūvēti vairāki būri. Pats mašīnas saimnieks parādās ar saitē piesietu haskiju un ievieto to vienā no būriem, blakus pārējiem suņiem. Braukšot ar tiem uz tuvējiem pakalniem, saprotam, ka jūgt pajūgā.

Saimnieks ar suņubūdu uz riteņiem

Riktīgi skaisti suņi, taču saimnieks brīdina – ja pastiepsi roku, jebkurš suns uzreiz iecirtīs tajā savus smailos zobus. Kamēr nebeidzam priecāties par suņiem, pie “kantora” piestāj policijas (!) auto. Kas to būtu domājis, ka te var sastapt policiju. “Kantora” vadītājs Zais saņem mutisku nosodījumu: “Wrong place to stop!” Nu, jā, stāvam pašā krustojumā…

Lai neiekultos starptautiskās nepatikšanās, lai arī būtībā esam lietuvieši, sekojam “kantorim” uz Arctic Hotel, kur tiek veiktas pārrunas pirts jautājumā. Saimnieka vakarā nebūšot uz vietas, mums būs pirts atslēgas un pilna rīcības brīvība. Pēteris, Līva un Zais šajā pirtī jau bijuši iepriekšējā ceļojuma laikā, līdz ar to vieta un apstākļi jau ir zināmi. Nokārtojuši formalitātes, virzāmies tālāk. Mums jāmēro vēl turpat 33km līdz Kjøllefjordam. Tas ir mazs, piemīlīgs ciemats pussalas rietumos, kas atšķiras no abiem iepriekšējiem ar to, ka ir lielāks par Gamvik, bet mazāk industriāls par Mehamn. Arī šeit ir osta, kur piestāj vietējais ūdenstransports – Hurtigruten prāmis. Pa ceļam jau atkal zib fotokameru stikli, jo ir jāknipsē smukumus. Saule palēnām laižas uz rietu un pazūd aiz pakalniem, bet mēs novērojam interesantu optisko parādību – gaismas stabu, jeb pīlāru. To paspējam vēl nofotografēt Kjøllefjordā, kur ierodamies īsi pirms saulrieta.

Gaismas stabs

Kjøllefjord sākumā izbraucam cauri, lai apskatītu to no visām līča pusēm, tad izskrienam nelielā window shoping-ā. Labi, daži kaut ko nopērk arī pārtikas veikalā. Vēlāk kājām izejam nelielā ekskursijā un tad, kad jau kārtīgi satumsis, vēl pasēžam vietējā kafejnīcā.

Naksnīgais Kjøllefjord

Sešos pēcpusdienā braucam atpakaļ uz Mehamn, kur nobāzējamies blakus Arctic Hotel. Tiek ievadītas sarunas ar meitenēm par vakariņu uzburšanu, taču uzreiz atskan signāls, ka “ātri jāiet ārā, jo tur ir!”. Palūkojamies debesīs un tiešām, tur par spīti traucējošajai Mehamn gaismai ir skaidri samanāms gaišs un plats ziemeļblāzmas loks.

Pirmās bildes top turpat pie kemperiem, taču te ir par daudz gaosmas

Izskatās, ka šī ir visizteiktākā ziemeļblāzma, kādu līdz šim esam redzējuši. Un tas, neskatoties uz to, ka vietējais K-indekss, kas norāda uz ziemeļblāzmas intensitāti, ir samērā zems. Tas nozīmē tikai, to, ka vismaz puse dalībnieku tver savus fotoaparātus, statīvus, aun kājās zābakus un brien pa sniegu augšā tuvējā pakalnā, kur ir vērojama vislabākā debesu panorāma. Ziemeļblāzma “ālējas” un nebeidz zīmēt lokus un ķemmes un mēs pakalna galā arī darbojamies līdz pat pl.22.

Tikmēr mūsu mini virtuvēs top gardumi. Paldies tiem dalībniekiem, kuri mums no lejas piegādā siltas vakariņas tieši novērošanas punktā.

Top gardumi no kontrabandas kartupeļiem

Tikmēr top fotomāksla

Lai cik labi arī būtu, tomēr jādodas uz pirti. Tur izkarsējamies uz nebēdu pat vairākas reizes. Te mūs sagaida arī pārsteigums, jo pl.23:30 visā Mehamn izslēdzas gaisma. Kā mums paskaidro, “aptumsums” ilgs līdz pl.6 rītā… Vēl tiek izteikts piedāvājums doties kalnos ar sniega motocikliem, vērot ziemeļblāzmu, taču pats piedāvātājs diezgan drīz aizbrauc prom, tā arī neko konkrēti nesarunājis.

Pēc pirts, iznākot laukā, gan vēl nav miera, jo ziemeļblāzma atkal ir kļuvusi aktīvāka. Par miegu nav laika domāt, tāpēc fotoballīti turpinām līdz trijiem naktī.

Nakts izrāde debesīs

Nu jau visi ir mazliet saguruši un palēnām sāk kārtoties uz gulēšanu. Pirms izklīšanas vēl gan uztaisām jocīgu kopbildi.

Stājieties nu, bērni, aplī!

Tiem dažiem, kam vēl nav miera, ir plāns. Un tā rezultātā mazliet netradicionālā un varbūt ne gluži legālā veidā katra ekipāža iegūst savā īpašumā pa divām sasaldētām “ceļojošām” mencām. Ir doma, ka tās varētu pagatavot, vai arī vest ekskursijā. Uz Rīgu, piemēram. Vēlāk gan pirmais plāna variants nerealizējās. Otrais gan. Bet tas jau ir cits stāsts. Dodamies gulēt, nolēmuši celties astoņos, bet neviens nav pārliecināts, vai sanāks. Taču stresa nav, jo vēl nekur nav jāsteidzas.